Jaunumi

LATVIJAS NEATKARĪBA AIZSĀKĀS PIRMS 95 GADIEM!

Visiem sevi un savu valsti cienošiem Latvijas iedzīvotājiem šogad būtu jāatzīmē 95 gadu jubileja kopš Latvija uzsāka ceļu uz īstu neatkarību. Jā, 95 gadu jubileja ,es nepārrakstījos. Pirms 95 gadiem Valkā (no 16. Līdz 19.novembrim) sapulcējās to latviešu partiju un organizāciju pārstāvji ,kuri vēlējās Latvijas pašnoteikšanos un savas valsts radīšanu. Tika nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome(turpmāk tekstā LPNP),kura deklarēja ,ka Latvija ir nedalāma ,autonoma vienība ,kas apvieno latviešu vēsturiski apdzīvotās teritorijas(arī Latgali) un ,ka tās nākotni var noteikt tikai latviešu tauta. LPNP nodibināja rīcībspējīgu organizāciju ar astoņām nodaļām-kas pēc būtības bija topošās ministrijas. Septiņām bija jādarbojas Valkā ,bet astotajai- Ārlietu-Petrogradā. Tika nolemts uz ārvalstīm sūtīt delegāciju Latvijas neatkarības centienu skaidrošanai un atbalsta meklēšanai (Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Čakste un Jānis Kreicbergs). Pašā LPNP tika ievēlēti- priekšsēdētājs-advokāts no Valkas Voldemārs Zāmuels , priekšsēdētāja biedri Kārlis Pauļuks ,Jānis Rubulis, Jānis Pelcmanis. Sekretārs- Kristaps Bahmanis ,sekretāra biedri- rakstnieki Jānis Akurāters un Kārlis Skalbe . Par latviešu pašnoteikšanos tika informēti plašsaziņas līdzekļi un nosūtītas telegrammas uz ārzemēm. Continue reading

Labos mērķus nemainot finansējuma sadales principus nesasniegt

Nacionālā attīstības plāna (NAP) projektā samērā precīzi parādītas gan Latvijas problēmas ,gan uzdevumi. Iezīmēti arī ceļi (tiesa, nepietiekami detalizēti) kā izvirzītos mērķus sasniegt. To pašu varēja teikt arī par iepriekšējo NAP. Dokumentus un plānus rakstīt ierēdņi māk.

Taču ir viens liels BET. ES fondi ,kas ir būtiskākais instruments ,lai mainītu Latvijas reģionu un to daļu krasās atšķirības, šajā plānošanas periodā lielākoties attīstības nevienlīdzību nevis mazināja, bet vairoja (pirmām kārtām veicinot pierīgas un vēl dažu pilsētu uzplaukumu ,ieskaitot iedzīvotāju skaita pieaugumu un pāŗējās teritorijas iztukšošanos). NAP projektā piedāvātā recepte –līdzekļu koncentŗācija lielajās pilsētās ,bijušajos rajonu centros un vēl dažās pilsētās it kā ir solis pareizā virzienā (īpaši ja šo sarakstu papildinātu vēl ar vairākiem potenciāliem attīstības centriem – piemēram, Rūjienu ,Salacgrīvu, Ilūksti un ņemtu vērā iepriekš saņemto ES fondu apjomu ,kas ir ļoti atšķirīgs). Taču daudz pareizāk būtu visus ES fondus (arī uzņēmējdarbības atbalstam) kvotēt reģioniem-ņemot vērā katra reģiona lielumu ,iedzīvotāju skaitu un attīstības indeksu. Iesaistot lēmumu pieņemšanā reģionu padomes un palielinot atbalsta intensitāti tieši no Rīgas attālākajām pašvaldībām ar zemāku attīstības indeksu. Tad tiešām darba vietas un cita veida attīstība notiktu visā Latvijā. Continue reading

Hipotēku bankas pārdošana –slikti valstij un jo īpaši reģioniem!

Hipotēku bankas komercdaļas pārdošana ir un paliks viens no lielākajiem kauna traipiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas un ir spilgts piemērs kā nevajag rīkoties ar visai tautai piederošu mantu.

VAI VARĒJA NEPĀRDOT?

Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu savulaik pieprasīja starptautiskie aizdevēji. It kā ,lai nekropļotu banku pakalpojumu tirgu ,jo lūk valstij piederošai bankai esot priekšrocības salīdzinot ar privātām bankām un civilizētā pasaulē valsts ar komerciju nenodarbojoties. Continue reading

Vidzemes partijas valdes paziņojums

Vidzemes partijas valde uzskata, ka Latvijā likumdošanā būtu jānosaka ierobežojumi referendumu ierosināšanai jautājumos, kas skar valsts pastāvēšanas pamatus. Taču tie nevar darboties ar atpakaļejošu spēku. Ierosme ar Satversmes tiesas palīdzību apturēt referendumu par otras valsts valodas ieviešanu ir novēlota, tāpēc vērtējama negatīvi, jo dos politikāņiem papildus argumentus apšaubīt cilvēktiesību ievērošanu Latvijā un veicinās tiesisko nihilismu. Savukārt referenduma boikots vai ignorēšana ļautu apgalvot, ka valodas jautājums sabiedrībai nav būtisks.

Vidzemes partijas valde aicina visus Latvijas iedzīvotājus un jo īpaši – vidzemniekus – piedalīties referendumā 18.februārī un balsot PRET Satversmes grozījumiem, kuri paredz noteikt valsts valodas statusu arī krievu valodai. Uzskatam, ka tikai pārliecinošs PRET balsojums noņems šo jautājumu no dienas kārtības uz visiem laikiem!

Pieņemts Vidzemes partijas valdes sēdē Valkā 18.janvārī

Pērkot Latvijas preces, tu palīdzi valstij un arī sev!

Aicinājumi pirkt Latvijā ražotas preces izskan ik pa laikam gan no ražotājiem, gan politiķiem, gan citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Arī es to daru regulāri un pats konsekventi veikalos izvēlos pašmāju ražojumus, ja vien tas ir iespējams. Taču sarunās ar cilvēkiem pārliecinos, ka vairums to uztver kā patriotisma izpausmi un „grūtos laikos cenai ir būtiskāka loma nekā patriotismam”. Tāpēc mēģināšu izskaidrot šī jautājuma ekonomisko pusi un kāpēc tas ir ne vien patriotiski, bet arī pašiem pircējiem izdevīgi. Continue reading

Sarīko jautrus svētkus bērniem

Vidzemes partijas Valkas novada kopa Ziemassvētku priekšvakarā sarīkoja lieliskus, jautrus svētkus novada mazākajiem bērniem. Zīmējumu konkurss, kopīgas dziesmas, rotaļas, svētku cienasts un dāvanas – it kā ierastas lietas, bet tās īpašas padarīja Ziemsvētku vecītis, Suns Funs un Rūķis, kuru tēlos iejutās kopas aktīvisti. Continue reading

Stipra – valstij piederoša banka – viena no Latvijas veiksmes atslēgām!

Nedienas ar Krājbanku kārtējo reizi parāda, ka tā saucamais brīvais tirgus bez pienācīgas regulācijas un uzraudzības rada vairāk problēmu nekā labuma un, ka valsts lomai ekonomikā būtu jābūt lielākai.

Dombrovska valdību laikā uzņēmēju iespējas saņemt attīstības kredītus uz saprātīgiem nosacījumiem, arī iedzīvotāju kreditēšanās iespējas latos ir nepietiekami uzlabojušās. Tai pašā laikā privātbankas naudu, kura tik ļoti nepieciešama tautsaimniecības atdzīvināšanai un attīstībai, turpinājušas izvietot dažādos ārvalstu finanšu instrumentos (valstu parādzīmēs, akciju tirgos, ieguldījumu fondos utt.), tādējādi veicinot citu valstu ekonomisko attīstību un riskējot neveiksmes ārzemēs novelt uz Latvijas valsts un iedzīvotāju pleciem. Ārzemēs arī tiek ieguldīta būtiskākā daļa pensiju 2. un 3. līmeņa līdzekļu, kas Latvijas attīstībai nedod neko – bet papildus riskus gan. Continue reading