Labos mērķus nemainot finansējuma sadales principus nesasniegt

Nacionālā attīstības plāna (NAP) projektā samērā precīzi parādītas gan Latvijas problēmas ,gan uzdevumi. Iezīmēti arī ceļi (tiesa, nepietiekami detalizēti) kā izvirzītos mērķus sasniegt. To pašu varēja teikt arī par iepriekšējo NAP. Dokumentus un plānus rakstīt ierēdņi māk.

Taču ir viens liels BET. ES fondi ,kas ir būtiskākais instruments ,lai mainītu Latvijas reģionu un to daļu krasās atšķirības, šajā plānošanas periodā lielākoties attīstības nevienlīdzību nevis mazināja, bet vairoja (pirmām kārtām veicinot pierīgas un vēl dažu pilsētu uzplaukumu ,ieskaitot iedzīvotāju skaita pieaugumu un pāŗējās teritorijas iztukšošanos). NAP projektā piedāvātā recepte –līdzekļu koncentŗācija lielajās pilsētās ,bijušajos rajonu centros un vēl dažās pilsētās it kā ir solis pareizā virzienā (īpaši ja šo sarakstu papildinātu vēl ar vairākiem potenciāliem attīstības centriem – piemēram, Rūjienu ,Salacgrīvu, Ilūksti un ņemtu vērā iepriekš saņemto ES fondu apjomu ,kas ir ļoti atšķirīgs). Taču daudz pareizāk būtu visus ES fondus (arī uzņēmējdarbības atbalstam) kvotēt reģioniem-ņemot vērā katra reģiona lielumu ,iedzīvotāju skaitu un attīstības indeksu. Iesaistot lēmumu pieņemšanā reģionu padomes un palielinot atbalsta intensitāti tieši no Rīgas attālākajām pašvaldībām ar zemāku attīstības indeksu. Tad tiešām darba vietas un cita veida attīstība notiktu visā Latvijā.

Otra būtiskākā lieta –valstij piederoša Attīstības banka ar struktūru visā Latvijā ,kuras uzdevums būtu veicināt gan ražošanas ,pakalpojumu attīstību ,gan palīdzēt jaunām ģimenēm tikt pie pirmā mājokļa utt. Pašlaik NAP projektā kautrīgi runā par finanšu institūciju ,kas var izrādīties vāja un neefektīva.

Tā pat nepieciešama atbalsta programma pierobežas attīstībai . Jo pierobežā (ne vien Krievijas un Baltkrievijas ,bet arī Lietuvas un Igaunijas) ir specifiskas ekonomiskās problēmas ,kuras ar ierastajiem instrumentiem atrisināt grūti.

Par maz NAPa projektā runāts par sportu. Sporta tūrisms tautsaimniecībā var nest ļoti lielu labumu ,bet tam jāsakārto lielās sporta bāzes (bez ES fondiem, vai nozīmīga valsts atbalsta to neizdarīt) un arī cita infrastruktūra (reģionos arī viesnīcas).

Zinātnē īpaši būtu jāveicina pašmāju tehnoloģiju radīšana atjaunojamo energoresursu jomā. Ja vēja ģeneratorus ,biogāzes iekārtas , videi draudzīgas ūdens turbīnas un citas iekārtas ražotu Latvijā – enerģētika dotu daudz lielāku pienesumu ekonomiskajā un cilvēku dzīves līmeņa attīstībā.

Lai augšminēto panāktu –vajag politisko gribu un sapratni ,ka neveicinot attīstību visā Latvijā(arī nomalēs) mūsu valsts pastāvēšana būs apdraudēta jau vidējā termiņā.

Vents Armands Krauklis

Vidzemes partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks