Ko Vienotībai būtu derējis ieraudzīt Valkā un pāri robežai

Protams, jauki, ka Vienotība, uz brīdi noslēpusi savstarpējos kara cirvjus, apvienojās Valkā un kā iemeslu tam minēja vēlmi mācīties no igauņiem. Ko mācīties tiešām ir. Noteikti būtu bijis lietderīgi starplaikā starp pašslavināšanos un pompozu lepnību kongresa delegātiem pavērties apkārt un aprunāties ar iezemiešiem. Varbūt tas liktu reālāk paskatīties uz situāciju Latvijā un garām palaistajām iespējām iepriekšējos divos gados, kas savukārt, cerams, novestu pie prioritāšu un neatliekamo uzdevumu maiņas.

Ģimenes mūk

Tieši Vienotības valdīšanas laikā vidēji ik nedēļu Valku pamet viena ģimene ar bērniem. Pirms tam tendence bija cita – Valka bija gana vilinošs mērķis dažādu Latvijas novadu ļaudīm. Pieauga nekustāmo īpašumu cenas (tiesa, nesasniedzot neprātīgus apmērus), dibinājās jaunas uzņēmējsabiedrības, pakāpeniski aizpildījās pirms tam tukšās komerctelpas. Neprātīgais nodokļu slogs, atbalsta nepieejamība uzņēmējiem un līdz ar to nespēja konkurēt ar tur pat blakus esošajiem igauņu tirgotājiem, valsts iestāžu slēgšana vai reorganizācija dramatiski samazināja darba vietu skaitu un naudas apriti vietējā ekonomikā. Neredzot perspektīvu,– ģimenes mūk. Galamērķi – Lielbritānija, Norvēģija, Īrija, Spānija, Vācija, Zviedrija, Somija, ASV, Kanāda, Šveice. Lielākoties šīs ģimenes pazīstu personīgi. Vēl pirms dažiem gadiem tās bija entuziasma pilnas un centās uzlabot bērnu sadzīves apstākļus, priecājās par pārmaiņām izglītībā, iespējām kultūrā un sportā. Tagad tās pamet nesen remontētos dzīvokļus, kurus lielākoties nav iespējams pārdot, un priecājas, ka jaunajā mītnes vietā bērni jau iejutušies. Paši – nē. Vēl velk atpakaļ.
Jautā – vai 2012. gads nesīs pozitīvas pārmaiņas? Tā gribētos teikt, ka jā. Taču melot negribas. Esmu redzējis dažādus budžeta konsolidācijas variantus, un neviens no tiem nesola Valkai un Latvijai neko labu. Attīstības bankas koncepcija palikusi uz papīra, Eiropas fondu pieejamība uzņēmējiem – mīts. Vēl būdams Valkas mērs, lielas pūles ieguldīju, lai Valkā ražotni atvērtu vācu investori. Tas prasīja vairākus gadus neatlaidīga darba. Pašlaik EFS Baltija ir lielākais darba devējs pilsētā, maksā visus nodokļus, 100 % elektronisko detaļu tiek eksportētas, lielākā daļa – vācu autoražotāju vajadzībām. Starp citu, Porsche automašīnās ir Valkā ražotas detaļas. Divus gadus uzņēmums centās atrast iespēju saņemt ES fondu atbalstu jaunas ražotnes būvei. Tās būtu 100 jaunas darba vietas. Vedu viņus gan uz LIAA, gan pie ministriem. Tāda programma neatradās. Neiešot jau viena uzņēmuma dēļ nosacījumus mainīt. Lai gaidot. Rezultātā par jaunām darba vietām jāaizmirst, bet daļu ražošanas jau tuvākajā laikā no Valkas pārcels uz biznesa inkubatoru Valmierā. Tālākā perspektīva vispār nav skaidra. Tiek meklēta valsts, kur atbalsts ražotājiem ir nevis vārdos, bet darbos. Savukārt Valkā būs jauni tukši dzīvokļi.

Tikko aizvērās kārtējais vietējiem uzņēmējiem piederošs veikals. Četras darba vietas. Ar igauņiem nav iespējams konkurēt, jo viņiem nodokļi zemāki un valsts institūcijas daudz pretimnākošākas. VID pie pirmajām problēmām arestē kontus, lai tikai valsts nepaliktu bešā. Tas nekas, ka firma darbojusies un valstij maksājusi nodokļus padsmit gadus.

Kafejnīcas, frizieru saloni un citas servisa iestādes arvien tukšākas. Cilvēkiem paliek mazāk naudas. Ēd, frizējas mājās. Daļa mazo uzņēmēju, strādājot padsmit stundas dienā, nespēj sev nopelnīt minimālo algu. Bet par to – uzrēķins, soda procenti. Krājas nemaksāti rēķini. Vēl spītīgi turas. Bet cik ilgi? Daļa pārgājusi uz mikronodokli. Tas ļauj uzelpot. Ar bažām dzird, ka gribot celt šī nodokļa likmi.

Tāda ir Valkas ikdiena.

Komunālie parādi dramatiski

Dramatiski aug parādi par komunālajiem maksājumiem. Slēptais elektrības nodoklis pārliek naudu no pašvaldības kabatas valsts kabatā. Jo vairāk pieaug tukšo dzīvokļu skaits, jo dārgāk uzturēt māju palicējiem. Pašvaldība mazina algas darbiniekiem. Apburtais loks turpinās, jo līdz ar to samazinās naudas aprite vietējiem uzņēmējiem. Starp citu, Valkas novadā valda ZZS un Vienotības koalīcija. Gluži kā Rīgā. Stils arī tāds pats – miegaini, neizlēmīgi, neieinteresēti. Taču māk izstāstīt, kāpēc nevar, kāpēc nav iespējams.

No domes aizgājuši jau 11 spējīgi darbinieki. Gan atalgojuma, gan vadības stila dēļ. Arī gluži kā Rīgas ministrijās. Bet atpakaļ pie komunālajiem. Daudziem dzīvokļiem parāds lielāks nekā tā tirgus vērtība. Tāpēc parādu piedziņa kļūst neiespējama.

Ielas un ietves – bēdīgas

Izņemot dažas centrālās ielas, citviet gan ietves, gan braucamā daļa ir bēdīgā stāvoklī. Ar netālo Smilteni nevar pat salīdzināt. Kāpēc? Viens no Vienotības līderiem Aigars Štokenbergs savulaik Smilteni atstāja to pilsētu vidū, kura saņem ES pilsētvides attīstībai paredzētos līdzekļus, bet Valku izstrīpoja. Šo netaisnību mēģinājām labot un gājām ar ierosinājumu pie Dombrovska pārdalīt ES fondus un piešķirt papildus 100 miljonus tām pašvaldībām, kuras palika ārpus saņēmēju loka. Tas izlīdzinātu iespējas uzlabot infrastruktūru, veicinātu ekonomisko aktivitāti, palielinātu nodarbinātību un nodokļu ieņēmumus. Dombrovskis idejai piekrita, bet galu galā 100 miljonu vietā sadalīti tika vien 7. Valka ar lielu laika nobīdi saņems vien ap 300 tūkstošiem.

Ko igauņi dara savādāk?

Gandrīz visu. Dombrovskis pacēla nodokļus, igauņi nē. Piedevām pieņēma lēmumu nodokļus samazināt vēl vairāk. Vienotība panāca algu samazinājumu, īpaši lielu – valsts kapitālsabiedrību vadībai. Igauņi – nē. Kā Eesti energy šefs saņēma 10 000, tā saņem arī tagad. Arī piemaksas par labiem rezultātiem. Protams, līdz ar to pensijām nauda pietiek. Arī motivācija censties sasniegt labākus rezultātus ir. Vienotība panāca, ka likvidē uzņēmumu padomes. Igaunijā pat nedomā to darīt. Kā Rīgas ostā kāds projekts piebremzēts – igauņi priecājas un puspajokam sola ordeni bremzētājiem, jo vairāk kravu tiks Tallinai un Mūgai.

Igauņi maksā tikai akcīzes nodokli. Kad saku, ka par mašīnu gadā maksāju 240 latus, viņi brīnās. Bet priecājas, ka aizvien vairāk latviešu mašīnas reģistrē Igaunijā.

Pie pašas Valkas robežas par ES naudu uzcelta pilnīgi jauna, moderna profskola ar internātu, tajā būs grupas arī latviešu valodā, jo igauņi saprot – drīz trūks izglītota darbaspēka. Arī Tartu universitātē jaunais korpuss ir gatavs. Pie mums knapi projektēšana sākusies.

Igauņu ministrs savas popularitātes labā nekad neriskēs ar kādas igauņu kompānijas darbības apšaubīšanu. Un ja mēģinās – dabūs no premjera pa pirkstiem. Latvijā nepārdomāti publiski paziņojumi ir ikdiena. Kad Dombrovskis paziņoja, ka Latvija ir bankrota priekšā, mani igauņu draugi zvanīja un brīnījās. Ja pat tā būtu – Igaunijas premjerministrs Ansips klusi darītu, lai situāciju labotu, nevis bārstītu skaļus izteikumus, jo Igaunijas tēls vienmēr ir pirmajā vietā. Tas pats par korupciju. Tallinā tā ir ne mazāka problēma kā Rīgā. Bet igauņi saprot, ka ar to pašiem jātiek galā, nevis jāskandina uz katra stūra. Nav brīnums, ka ārzemju investori labāk izvēlas Igauniju.

Šādi es varētu turpināt ilgi. Veselības aprūpe vien ir vesela raksta vērta.

Tāpēc iesaku Vienotībai noņemt rozā brilles, nedaudz pavērties apkārt, paskatīties pār robežu un tad ieskatīties spogulī.

Vents Armands Krauklis