Rīcības programma Valkas novadā

Mūsu rīcības programma

Ar daļu mūsu programmas iedzīvotāji var iepazīties vēlēšanu iecirkņos, bet šeit publicējam mūsu rīcības programmu pilnībā (likums paredz oficiālajai programmai vien 4000 zīmju, tāpēc daudzas būtiskas lietas tajā nevarēja ierakstīt). Šī programma tapusi vairāku gadu garumā un nav domāta vienam deputātu sasaukumam, bet gan ilgākam laika periodam. Reizi gadā plānojam izvērtēt, kas no programmas paveikts, kas tajā jāpilnveido. Katrā ziņā tā nav domāta “plauktam” vai vēlētāju mānīšanai, bet gan neatlaidīgam darbam. Protams, ja vēlētāji mums šādu iespēju dos.     Lasīt vairāk

DISKUSIJU VIDEO ar visu partiju deputātu kandidātiem Ķekavas novadā iespējams vērot internetā!

Interesentiem, kas nepaguva piedalīties diskusijas tiešraidē vai vēlas redzēt vēlreiz, ir iespēja noskatīties:

  • 21.maija diskusiju Daugmalē http://www.kekava.lv/pub/index.php?gid=1&lid=4422 (Debašu dalībnieki apsprieda jautājumus par Daugmales ūdenssaimniecību, ceļu uzturēšanu, jaunā Daugmales bērnudārza atklāšanu un izglītības iestāžu darbu novadā, doktorāta nepieciešamību Daugmalē un citus jautājumus. )
  • 22.maija diskusiju Baložos http://www.kekava.lv/pub/index.php?gid=1&lid=4427 (Baložos debates izvērtās īpaši asas, jo skāra tādus Baložu iedzīvotājiem svarīgus tematus kā ūdens kavlitāte Baložos, dakteres Mežales prakses vietas maiņa, ielu remontdarbi Baložu pilsētā, kā arī jautājumus, kas saistīti ar Baložu komunālās saimniecības darbību. )
  • 23.maija diskusiju Ķekavā http://www.kekava.lv/pub/index.php?gid=1&lid=4433 (Debašu dalībniekiem nācās atbildēt uz tādiem jautājumiem, kā ceļu kvalitāte novadā, Ķekavas kultūras nama reorganizācija, kultūras dzīves uzlabošana Ķekavas novadā un diskusiju kultūra novada domes sēdēs).

 

LATVIJAS NEATKARĪBA AIZSĀKĀS PIRMS 95 GADIEM!

Visiem sevi un savu valsti cienošiem Latvijas iedzīvotājiem šogad būtu jāatzīmē 95 gadu jubileja kopš Latvija uzsāka ceļu uz īstu neatkarību. Jā, 95 gadu jubileja ,es nepārrakstījos. Pirms 95 gadiem Valkā (no 16. Līdz 19.novembrim) sapulcējās to latviešu partiju un organizāciju pārstāvji ,kuri vēlējās Latvijas pašnoteikšanos un savas valsts radīšanu. Tika nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome(turpmāk tekstā LPNP),kura deklarēja ,ka Latvija ir nedalāma ,autonoma vienība ,kas apvieno latviešu vēsturiski apdzīvotās teritorijas(arī Latgali) un ,ka tās nākotni var noteikt tikai latviešu tauta. LPNP nodibināja rīcībspējīgu organizāciju ar astoņām nodaļām-kas pēc būtības bija topošās ministrijas. Septiņām bija jādarbojas Valkā ,bet astotajai- Ārlietu-Petrogradā. Tika nolemts uz ārvalstīm sūtīt delegāciju Latvijas neatkarības centienu skaidrošanai un atbalsta meklēšanai (Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Čakste un Jānis Kreicbergs). Pašā LPNP tika ievēlēti- priekšsēdētājs-advokāts no Valkas Voldemārs Zāmuels , priekšsēdētāja biedri Kārlis Pauļuks ,Jānis Rubulis, Jānis Pelcmanis. Sekretārs- Kristaps Bahmanis ,sekretāra biedri- rakstnieki Jānis Akurāters un Kārlis Skalbe . Par latviešu pašnoteikšanos tika informēti plašsaziņas līdzekļi un nosūtītas telegrammas uz ārzemēm. Lasīt vairāk

Labos mērķus nemainot finansējuma sadales principus nesasniegt

Nacionālā attīstības plāna (NAP) projektā samērā precīzi parādītas gan Latvijas problēmas ,gan uzdevumi. Iezīmēti arī ceļi (tiesa, nepietiekami detalizēti) kā izvirzītos mērķus sasniegt. To pašu varēja teikt arī par iepriekšējo NAP. Dokumentus un plānus rakstīt ierēdņi māk.

Taču ir viens liels BET. ES fondi ,kas ir būtiskākais instruments ,lai mainītu Latvijas reģionu un to daļu krasās atšķirības, šajā plānošanas periodā lielākoties attīstības nevienlīdzību nevis mazināja, bet vairoja (pirmām kārtām veicinot pierīgas un vēl dažu pilsētu uzplaukumu ,ieskaitot iedzīvotāju skaita pieaugumu un pāŗējās teritorijas iztukšošanos). NAP projektā piedāvātā recepte –līdzekļu koncentŗācija lielajās pilsētās ,bijušajos rajonu centros un vēl dažās pilsētās it kā ir solis pareizā virzienā (īpaši ja šo sarakstu papildinātu vēl ar vairākiem potenciāliem attīstības centriem – piemēram, Rūjienu ,Salacgrīvu, Ilūksti un ņemtu vērā iepriekš saņemto ES fondu apjomu ,kas ir ļoti atšķirīgs). Taču daudz pareizāk būtu visus ES fondus (arī uzņēmējdarbības atbalstam) kvotēt reģioniem-ņemot vērā katra reģiona lielumu ,iedzīvotāju skaitu un attīstības indeksu. Iesaistot lēmumu pieņemšanā reģionu padomes un palielinot atbalsta intensitāti tieši no Rīgas attālākajām pašvaldībām ar zemāku attīstības indeksu. Tad tiešām darba vietas un cita veida attīstība notiktu visā Latvijā. Lasīt vairāk

Hipotēku bankas pārdošana –slikti valstij un jo īpaši reģioniem!

Hipotēku bankas komercdaļas pārdošana ir un paliks viens no lielākajiem kauna traipiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas un ir spilgts piemērs kā nevajag rīkoties ar visai tautai piederošu mantu.

VAI VARĒJA NEPĀRDOT?

Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu savulaik pieprasīja starptautiskie aizdevēji. It kā ,lai nekropļotu banku pakalpojumu tirgu ,jo lūk valstij piederošai bankai esot priekšrocības salīdzinot ar privātām bankām un civilizētā pasaulē valsts ar komerciju nenodarbojoties. Lasīt vairāk

Pērkot Latvijas preces, tu palīdzi valstij un arī sev!

Aicinājumi pirkt Latvijā ražotas preces izskan ik pa laikam gan no ražotājiem, gan politiķiem, gan citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Arī es to daru regulāri un pats konsekventi veikalos izvēlos pašmāju ražojumus, ja vien tas ir iespējams. Taču sarunās ar cilvēkiem pārliecinos, ka vairums to uztver kā patriotisma izpausmi un „grūtos laikos cenai ir būtiskāka loma nekā patriotismam”. Tāpēc mēģināšu izskaidrot šī jautājuma ekonomisko pusi un kāpēc tas ir ne vien patriotiski, bet arī pašiem pircējiem izdevīgi. Lasīt vairāk

Stipra – valstij piederoša banka – viena no Latvijas veiksmes atslēgām!

Nedienas ar Krājbanku kārtējo reizi parāda, ka tā saucamais brīvais tirgus bez pienācīgas regulācijas un uzraudzības rada vairāk problēmu nekā labuma un, ka valsts lomai ekonomikā būtu jābūt lielākai.

Dombrovska valdību laikā uzņēmēju iespējas saņemt attīstības kredītus uz saprātīgiem nosacījumiem, arī iedzīvotāju kreditēšanās iespējas latos ir nepietiekami uzlabojušās. Tai pašā laikā privātbankas naudu, kura tik ļoti nepieciešama tautsaimniecības atdzīvināšanai un attīstībai, turpinājušas izvietot dažādos ārvalstu finanšu instrumentos (valstu parādzīmēs, akciju tirgos, ieguldījumu fondos utt.), tādējādi veicinot citu valstu ekonomisko attīstību un riskējot neveiksmes ārzemēs novelt uz Latvijas valsts un iedzīvotāju pleciem. Ārzemēs arī tiek ieguldīta būtiskākā daļa pensiju 2. un 3. līmeņa līdzekļu, kas Latvijas attīstībai nedod neko – bet papildus riskus gan. Lasīt vairāk

Ko Vienotībai būtu derējis ieraudzīt Valkā un pāri robežai

Protams, jauki, ka Vienotība, uz brīdi noslēpusi savstarpējos kara cirvjus, apvienojās Valkā un kā iemeslu tam minēja vēlmi mācīties no igauņiem. Ko mācīties tiešām ir. Noteikti būtu bijis lietderīgi starplaikā starp pašslavināšanos un pompozu lepnību kongresa delegātiem pavērties apkārt un aprunāties ar iezemiešiem. Varbūt tas liktu reālāk paskatīties uz situāciju Latvijā un garām palaistajām iespējām iepriekšējos divos gados, kas savukārt, cerams, novestu pie prioritāšu un neatliekamo uzdevumu maiņas.

Ģimenes mūk Lasīt vairāk