Rūpniecības atbalstam vajag jaunu pieeju un programmu

Valsts deklarētais atbalsts rūpniecības,jo īpaši ar augstu pievienoto vērtību,attīstībai no vienas puses ir bijis ar augošu līkni.Realizēti daudzi ES struktūrfondu un valsts budžeta nopietni balstītie projekti,apgriezienus uzņem Garantiju aģentūra,mazajam biznesam un iesācējiem palīdz Hipotēku banka.No otras puses-praktiskais rezultāts ir mazāks nekā gaidīts.Koppruduktā apstrādes rūpniecības pieaugums bijis 6.2  % 2006.gadā,bet tikai 1,1% šā gada pirmajā pusgadā, lai arī eksportētās produkcijas apjoms pieauga straujāk- 14% 2006.gadā un pat 22,8% šā gada pirmajā pusgadā ,tekošā konta deficīts saglabājas  pavisam bēdīgs-23.5% otrajā ceturksnī(kas gan ir labāk nekā pirmajā ceturksnī-26,4 % vai pērnā gada pēdējā ceturksnī-27,1%).Lielākā atbalsta daļa nonākusi Rīgas reģionā.Atšķirības starp metropoli un pārējo latviju palielinās,kas savukārt veicina ļaužu un līdz ar to ekonomiskā potenciāla aizplūšanu.

Vajag jaunu pieeju

Esmu pārliecināts,ka rūpniecības atbalstam vajag jaunu pieeju(protams,neizslēdzot iepriekšējos atbalsta mehānismus).Nebaidoties no pārmetumiem par valsts un pašvaldību lomas palielināšanos un plānveida ekonomikas iezīmēm(gan Skandināvijā,gan Rietumeiropā,gan ASV jau sen valsts un pašvaldības spēlē daudz aktīvāku lomu nekā pašlaik Latvijā,nemaz nerunājot par Āzijas „tīģeriem”)valstij ir skaidri jādefinē kādu preču ražošanu tā vēlas attīstīt papildus jau esošajām ražotnēm,jānosaka kuroos reģionos tām būtu jāatrodas un jāizveido attiecīga atbalsta programma.

Ap 50 jaunu ražotņu

Programmas būtība būtu ar grantu konkursa palīdzību radīt ap 50 jaunu ražotņu dažādos Latvijas reģionos ārpus lielajām pilsētām.Tajos novados,kuri no savas puses gatavi līdzdarboties programmas realizēšanā un kur ir attiecīgi cilvēkresursi.

Vispirms valsts precīzi definētu kāda veida preču ražošana tiks atbalstīta(atbalstot tādu preču ražošanu kādas pašlaik Latvijā neražo vai arī ražo nepietiekamā daudzumā).Tad sadarbībā ar pašvaldībām tiktu definētas ražotņu atrašanās vietas(uz valsts vai pašvaldību zemes ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem,kāda infrastruktūra jau būs izveidota utt.)

Tad publiskā konkursā tiktu meklēts attiecīgās ražotnes īpašnieks-operators(gan publiski izsludinot,gan uzaicinot piedalīties kompānijas,kuras attiecīgajā nozarē darbojas citās valstīs).Orientējoties uz nelielu vai vidēja lieluma ražotņu izveidi 50-200 darbiniekiem un modernām tehnoloģijām.

Nosakot atbalsta ieguvēju-konkursa uzvarētāju pamatkritērijiem būtu jābūt:1)paredzamā produkcijas konkurētspēja(priekšroku dodot inovatīviem produktiem);2)radīto darba viet skaits;3)investora līdzfinansējuma apjoms;4)iespējamie eksporta tirgi;5)paredzamais darbinieku atalgojuma lielums;6)atbilstība vides prasībām.

Kādus mērķus sasniegtu?

Realizējot augšminēto programmu Latvija sasniegtu vairākus būtiskus mērķus:1)IKP pieaugumu rūpnieciskajā sektorā ,piedevām eksportspējīgas,mūsdienīgas produkcijas jomā;2)tekošā konta deficīta samazināšanu(importa-eksporta bilances uzlabošanu);3)reemigrācijas veicināšanu un emigrācijas bremzēšanu(tieši modernu darba vietu trūkums ar konkurētspējīgu atalgojumu Latvijas novados ir galvenais Īrijas,Anglijas fenomena iemesls);4)valsts pašapgādes potenciāla palielināšanu;5)inflācijas samazināšanos(palielinot konkurenci plaša patēriņa preču tirgū);6)reģionu attīstības līmeņa ātrāku pietuvināšanos Rīgas līmenim(ilgtermiņā īs būtībā ir Latvijas kā nacionālas valsts izdzīvošanas jautājums);7)uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu novados(katra jauna ražotne veicinās citu komersantu-gan pakalpojumu jomā,gan komplektējošo detaļu ražošanā-aktivizēšanos);8)Lepnuma palielināšanos par savu valsti(Latvijā ražots kvalitatīvs mobilais telefons vai datora monitors iedzīvotājiem nav mazāk svarīgi kā mūziķu,sportistu panākumi.Lepnums,ka manā novadā ražo visai Latvijai vajadzīgas lietas-tā ir daļa no lielā lepnuma,patriotisma par valsti kopumā.)

Augšminētos mērķus es nemēģināju sakārtot prioritārā secībā-tie visi ir svarīgi un būtiski.

Ko vajadzētu ražot?

Tas ir nopietna pētijuma jautājums.Diezin vai ledusskapjus ja blakus ir Snaige.Domāju,te vajadzētu pieiet gan no tradīciju,gan inovāciju viedokļa.Mēs kādreiz lepojāmies ar saviem velosipēdiem,mopēdiem,kafijas dzirnaviņām un veļas mašinām.Kāpēc tos neatsākt ražot-ar nosacījumu,ka tie ir paši modernākie gan dizaina,gan tehnoloģiju ziņā.Kāpēc 100% jāimportē DVD,monitori,mūzikas centri,skuteri,kvadrocikli utt?Taču,iespējams,ir vēl efektīgākas iespējas pan plaša patēriņa preču,ga ražošanas līdzekļu jomā.Tas jāizpēta speciālistiem.

Atbalsts marketingam

Programma būs neefektīva,ja grantu shēmā neietilps pietiekami nopiets atbalsts marketingam(gan Latvijā,gan ārzemēs)Bez sarežģītām atskaišu formām un citu papīru kalniem.

Kā finansēt?Uzskatu,ka ir vērts pārstrukturizēt ES fondu līdzekļus(vēl nav par vēlu) ,kā arī novirzīt šim mērķim daļu Lattelecom privatizācijas ieņēmumu.Vidēji rēķinot apmēram 1 miljonu latu uz vienu ražotni.Tātad ap 50 miljoniem latu.Latvija var to atļauties,ši nauda dos labumu visai sabiedrībai ilgtermiņā.

Vents Armands Krauklis
9.Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētja biedrs

 

Leave a Reply